Nezinu vai domāju forši vai nē, bet zinu, ka jutos jau pieaugusi.
Pa lielam vēl tagad atskatoties uz gadu atpakaļ dažas rīcības, domas liekas vnk "KO?", un takā nemāku teikt biju pieaugusi jau tad vai nebiju un vai maz tagad esmu.

Neko tādu nedomāju, ka pieaugušajam ir kaut kas labāk vai sliktāk.... - saskare ar visām paaudzēm saglabājusies. Visus uztveru- kā kopumu....un reizē katru- kā atsevišķu.

Nujā,un tagad bērnībā vēlos atpakaļ un zagšus zapti lielām karotēm est.

Tādas domas bija.

ja un ar nepacietibu gaidiju 18. toties, kad bija 26 domaju, 30 gados viss jau ir bijis, to ties tagad esmu parliecinata, ka vismaz lidz 65 dzivosu uz pilnu klapi

Laikam jau ne. Visam savs laiks..

Ļoti gribēju,lai māsai atdarītu (6 gadus vecāka,kāā viņa mani mīlēja!!!!!)
Savu niķus parādīju tīņa gados ...  
Tagad mīlam viena otru,gadu starpību pat nejūtam.

Man manā bērnībā dzīvojās ļoti jauki , nedomāju par to , ka vajadzētu ko mainīt .
      Bet kas īsti  ir pieugušie ? Kad pieaugušais ir pieaudzis ? Kur tā robeža ?
Ir redzēti vīrieši un tantuki arī , kuriem trūkst pieauguša cilvēka manieres (vienkārši izsakoties ) , viņi pat necenšas atiet no bērnišķīgām izdarībām .

Protams!-kurpes uz augstiem papeezhiem valkaashu...luupas kraasoshu.......

Bet laicīgi nācu pie prāta, ar 16 man pilnīgi pietika. EH

Paldies ........ /vajadzīgo ierakstīt/ par mūsu saulaino bērnību!   Arī lielam ir forši - alus, televizors, kompis, mašiņš, sekss, galu galā ...  

Kavel.Un velejos atrak palikt vecaka.

Jà

Domāju gan,bet tagad redzu,ka esmu kļudījusies.

ja,bija tadas domas,bet tadag viss izmainijas,pieauguwo dzive ir gruta,