Dīvaini, kas tas ir par ārprātu,kas pārņem dažu labu pavasarī, laikā, kad nokusis sniegs.Tāds meklē sērkociņus un liek uguni klāt pērnajai kūlai un apmātais nerēķinās ar to, ka var nosvilt paša īpašums - pērnā gadā tīši saglabāta pērnā kūla,lai sirdī miers un ugunij darbs.
Dumju cilvēku visos laikos ir bijis gana.
vējš vienmēr var pagriezties pret jauko nodomu...jo viņš- neprātīgs!- bet parāda Cilvēka prātu.