gribēt jau var, bet jāsamierinās ar kopējo, labi ka ir savs dārziņš pa kuru parušināties, lai gan arī kopējais ar kurmjiem un ūdensžurkām:)

Ja tikai gribas,bet neko nedarīt,tad čiks vien sanāks.

....bet realitātē nav ne mājas, ne piemājas dārziņa...tik vien kā pārmaiņu pēc pārkrāmēt puķupodus no vienas palodzes uz otru un nenoraut sev jumtu ar lielo gribuli

Bēz mājas nu nekādi,tik ja pašam ,, jumts,, kārtībā !

Kāds ir , zem tāda jādzīvo .

Gribēt ir viens,bet dabūt ir kaut kas cits...,jādzīvo tur,kāds ir.

...realitātē- visi Trīc un Dreb par savu jumtu...kā zaķītis zem eglītes, kur dažu brīdi dusmīgs Pelēcis, tai -Fuuuuu ---garām aizcilpo

Priekš personīgā jumta vajag arī savu stūrīti zemes..

savs ir sava.nesi ne noka atkerigs.

Tādēļ jau ir tie gēni . Mums no sentēviem asinīs savs kaktiņš , savs jumts .-un arī stūrītis zemes , protams .
Citas no laika gala apkārt klejojošās  tautas joprojām vazājas pa kaimiņu zemēm kā savējām , bet pie viena vaimanā -
,, cik mēs lieli , cik vareni , bet kā mums šeit dara pāri - ak, nelaime ..."  

"savs nams-sava Pils"!

arī vairākstāvu majās jau tagad dzīvokli ir privāti,un no jumta kāda domājamā daļa pienākas

Tādēļ, ka bez jumta pagrūti. Lietus līst virsū, auksti.  

Esmu izņēmums , jo man pietiek tikai ar saviem griestiem !
Bet par citiem runājot - tas ir tik normāli gribēt savu jumtu - citām tautām tas ir pat izteiktāk !!!
   Par realitāti - vai nav labāk sapņot .. gribēt .... tiekties .... nekā sēdēt ... truli lūrēt ....... gaidīt .... dusmoties ....?