Nezinu, neesmu atraitnis. Jāprasa Britukam.

Dzīve mēdz uzdot mīklas , kuras mūža garumā neatminēt .

likteni stiprie pasi taisa,vajie palaujas uz tevis teikto,

Uz katru mirkli mums viena iespēja...diemžēl.
Varbūt liktenis saved kopā vēlreiz - ja tā paredzēts viņa plānos. Bet parasti jau ļauj izvēli izdarīt pašiem. Un pārdomas par izvēles pareizību, lasi,- šaubas, ir visai labs iemesls būt gudrākam pirms nākamās izvēles.

un liktens bij lēmis
par vēlu Tu nāc,
kāds cits to jau noplūca neaicināts.....

               Protams!

Varēt jau var -it īpaši ja ļoti nožēlo un par to vienmēr piedomā,vai runā-,bet mana pieredze rāda ka nekas nemainās un viss sākas no jauna- pēc kāda laika. Un tad saproti ka neko nevajag atgriezt atpakaļ! nožēlojot pagatni mēs to negribot pārnesam uz nākotni.Labāk vienkarši par to runāt kā notikušu faktu kur neko nevar mainīt.Ja nu vienīgi jūtas ir tik stipras ka saproti ka labāk tā nekā nekā!

Liktenis sliktenis...  

Liktenis var nolikt gan aci pret aci, bet tas vairs nav atkārtojams. Nekas vairs nevar atdzīvināt pagājušu mīlu, ar laiku katrs no mums kļūst citāds, tur var sanākt vienīgi noruna palikt kopā, mīla ir aizgājusi, tā vairs neatgriezīsies. Man divreiz bija tāds piedāvājums, kā ar to likteni = nezinu, varbūt, ka tas tomēr bija. Kirilena