Skatoties- kā to pieredzi izmanto. Ja ar jēgu- lai nebūtu jāstaigā ar mūždien zilu pieri- kad rāpjas uz vienām un tam pašām ecēšām, grābekļiem, lāpstām- atkal un no jauna-n reizes... tad jau pasakas diez vai būs

Piekrītu Skaidrītei ..

Mjā..reizēm šķiet,ka tā pasaka dodas pasaulē septiņjūdžu zābakiem kājās

Ja ņemt no otrā gala,tad muļķis,kaut gan man šīs vārds nepatī,jo nav muļķu,bet ir muļķīgās darbības,nezinās,ka pieredze-cilvēka bagātība.

Mēs tak lielākoties dzīvojām kā pasakā,ticām valtības solijumiem kā antiņi stikla kalnā !

ja jau šī mums nav pirmā dzīve, tad kādēļ kaut mazs kriksītis nepaliek mūsu galviņās no iepriekšējās pieredzes, tā katru reizi sākam visu no gala, tās pašas muļķības pielaizdami.

katra PROBLĒMA- kā piedzīvojums...kā Iekūlās un tika Laukā
garlaicīgi karaļiem, kuriem paklāji saklāti---nav ko darīt...

Ne,ne.Bet citiem neder.Katram sava....................pieredze....................

Pasaka --kuru prieks atcerieties...!!!!