Kad mēs esam mīlestības vidū, mums tomēr nav miera, mēs gribam tālāk un tālāk un, paši nezinot, ejam no tās laukā. /Imants Ziedonis/

Kāda tur meiļesteiba ?..Tu pats, attīroties, dzimsti no jauna. Kopā ar J. KRISTU. Viss pārējais ir mūsu sapņi un iegribas.

Nedomāju gan - drīzāk esošā uzzied jaunās krāsās !

Jauna varbūt nē,bet dažādot mēs to noteikti varām.

Atkārtojās iepriekšējā.

Iloncim taisnība !    

Daba vnk.mostas..

ūja,ūja....

...kā nu kuro pavasari - reizēm atnāk smuka, jauna,   bet citrreiz tā pati vecā, klibā atvelkās... a kad tā maita nenāk, tad jāiet pašam meklēt... (meklēties)...

Vina ebš nu ir jebš nav  ---  tikai pa ziemu ierūsē...!!!

Ar katru gadu atnāk nākamais pavasaris un tas ir likumsakarīgi,ka tas nāk pēc ziemas.

Mīlestība uz vasaru pa ziemu nav nomirusi...tā vienkārši-atplaukst. latvijas vasaras tik īsas...tikko atnāk, tā aiziet-jau atkal-dzēves lido prom.    bet mēs paliekam...gaidīt tās-atpakaļ....kā koki-iesakņojusies, itkā kāju nebūtu, lai aizietu, kur siltāks vienmēr.