...zemē krišanas un bļaušanas niķis... nu bij tāC reiz... bet - Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā, kur cilvēku ka mudž, manam bērnam tāC atkal uznāca... es, ķip sadusmojos un pateicis, ka man tādi niķi nepatīk, aizgāju... (apgāju riņķi un pienācu no otras puses, aiz cilvēkiem, pāris metru attālumā... tad arī mana bijusī, ķip sadusmojās un aizgāja... pēc maza brītiņa, bērns sapratis, ka svešu cilvēku pūlī ir palicis vienC, krita histērijā... nu un tad uzradās tētis un mamma... kopš tās reizes nekad šādi niķi vairs nebija...
...ar labu vārdu un koku var vairāk panākt, nekā tikai ar labu vārdu...   protams, ka joks...

Man bērns no dārziņa savulaik lielīgi atnesa vidējā pirksta žestu.Pajautāju,vai viņš tiešām grib pirkstiņu bāzt tam otram dupsī.Negribot gan.Nu ko tad bezjēgā rādi.Vairāk nerādija.

Skatoties,cik bērnam gadu...Mazākam pietiek ar bargu skatienu,lielākam jau lieku lietā dažādus,gadu gaitā apgūtus un labi izstrādātus,psiholoģiskus paņēmienus.

Pret bērniem mēģinu izturēties kā pret personībām un parasti jau kontakts veidojas   Vīrus nepārmācīsi ....vai nu pieņemt kādi ir ,vai nu šaut nost

Dari tā, kā audzināja Tevi, kad šādi rīkojies. Droši, un jo asāk, jo labāk.

Bērns ta jūtās -- un jameklē specialista palīdzību...!!!

Ja runāt par valsts vīriem,tad kā lai zaudē gotiņu,kura dod tik daudz piena,labāk apaudzēsim to ar miljardiem lieliem parādiem,lai tā neaizbēg,bet būtu pakļauta saimniekam,kurš to apaudzējis ar parādiem.

ja necucināsies un nepievērsīs īpašu uzmanību, viņam pašam paliks neinteresanti niķoties:)

Man patika vienreiz veikalā pārdevējas sapratne pret izmisušu māmiņu, kuras puikiņš nikni brēkdams un krisdams gar zemi kategoriski pieprasīja kaut kādu robotu (nebija no tiem lētajiem). Pārdevēja puikiņam pateica, ka tas robots netiek pārdots. Sīkais gan lūpu uzmeta, bet samierinājās.