Leģenda vēstī, ka senā ķeltu dieviete Ostāra paglāba dzīvību kādam putnam. Lai dzīvību varētu glābt, to putnu nācās noburt, un viņa to pārvērta par zaķi, taču tas saglabāja iespēju dēt olas kā putnam. Un tieši pavasara svētkos kā dzīvības simbolu zaķis tās olas krāsoja un dāvāja dievietei Ostārai.
Visi staav un stulbi bolaas-
Zakis tetovee sev olas!
Zaķim stiprākas kā vistām.
Zaķis reizi gadā - uz Lieldienām „dēj”raibas olas un ar tām „apdāvina” cilvēkus.
Tāds pats sakars kā man ar savām.
Tiešš un neazivietojams Lieldienās un tas ir fakts.
...loģisks - zaķu papum tās ir, bet mammai naff...
...Pikai taisnība...