Jautājums radās 14.jūnija piemiņas noskaņās ... es saprotu ka laikam nav iistā vieta internetā kur uzdot šo jautājumu, bet tomēr - es ceru uz Jūsu atbildēm ...
Sandis Konstantinovs - atvaino - 'loti nožēlojami,
...... vispār runa neiet par valdiibu, bet par pašu vietu un tautu un tās senču tradicijām ...
Jāni - paldies par vienkāršajiem, bet sirsniigiem vārdiem ...
Ключевые слова: tēvzemes miilestiiba0
Te ir vienīgā vieta uz zemeslodes, kur Dievs nolicis vietu būt latviešu tautai. Te ir vienīgā vieta uz zemeslodes, kur pārsvarā vēl runā latviešu valodā. Te esmu piedzimis, uzaudzis, pašlaik arī dzīvoju. Man te patīk, tāpēc mīlu šo zemeslodes nostūri, jo šeit es jūtos labi. Esmu pabijis daudzās zemēs, bet tik labi, kā mūsu apsmietajā un piesmietajā Latvijā nav nekur.
Tāpēc , ka - Dzimtene mana ! Dvēsele man kur reiz -> tieši te ! un nekur citur , no Visuma - atceļoja ...
Tāpēc,ka pirmkārt tā ir mana Tēvzeme,un tikai pēc tam Latvija.
Vienkārši mana dzimtene ,mana māja ,mana māte,mani vēji!Vai var būt citādāk?
Ja nebūs lāga darba un sociālo garantiju un bērniem (smagi slimajiem) nāksies lūgt palīdzību pie ziedotājiem tad viena daļa tautas pārstās mīlēt šo zemīti,jo Valsts nekādu lielo mīlestību pret tautu arī neizrāda.
jo te ir mans gaiss...
Tādēļ , ka šajā zemē atrodamas vietas , kas dziedina manu dvēseli...dzīve kā viens garš svētceļojums ar dažādām pieturas vietām, kurās uzlādēties vai attīrīties
Es nejūtos kā dārzenis kurš PIESAISTĪTS dobei KURĀ AUG, mana dzimtene ir šī planēta - ZEME!
Es mīlu viņas cilvēkus, latviešu tautu, kura ir tik vienota un reizē atšķirīga.
Dīvains jautājums par kuru jārunā...tas taču acīmredzams kāpēc...tieši tiem ,kuri šajā valstī dzīvo.To var nesaprast tikai tas,kurš nedzīvo Latvijā.
Jūtos te labi...
Mana valoda(kā piebilde pie TE IGORA komentāra)
Mīlestība-tas esot tad,kad nezina,kāpēc
Tad tev Latvija ir-radi-draugi-pazinas-loti tuvi-mili cilveki
Mīlu un viss. Te manas mājas, mana valoda, mani mīļie, skaistākie pasaules saulrieti.
reizēm šķiet, ka manas jūtas pret visu pārāk būs notrulinājušās. Brīžiem ienīstu sevi, reizēm gatavs piedot un mīlēt visus...
simts gadus man viņa vajadzīga....