Aizdomājies esmu,sevišķi par sadzīves lietām, darbiem un kārtību,tradicijām,bet ja es to sāktu īstenot dzīvē.aApkārtejie droši vien nesaprastu un smietos par mani.

aizdomājos,pat reizēm kā senči -vasarā eju klusajā stundā.dienvidū/,pa reizei vāru senču ēdienus-skābputru,cenšamies ēst labu rupjmaizi-arī kā agrāk,mazāk ēst gaļu-jo senčiem jau nebija lielveikalu,arī produktus vairāk izvēlos vietējos.Nu protams cenšos svinēt senču svētkus

Nedomāju!Kad uzskrienu virsū,tad palūru  

Laika iezīmjdienas cenšos ievērot,lai vismaz pie sevis nestrādātu tādā dienā,kad augstākas varas vai rāpuļi var sadusmoties.

Kādas tur tradīcijas, ja viens ir Jānis, otrs Ivans, viens balts, otrs melns un bērni raibi.

Dzīve iet uz priekšu , vairs neder sentēvu metodes, tikai kā vēsturisks fakts.

Ikdienā neatliek laika. Ir taču daudzi svētki, kuros piekopjam senču tradīcijas- Jāņi, Mārtiņi, ziemas un vasaras saulgrieži, Lieldienas, zvaigznes diena, helovīns, u.c. tad arī pasvinam, atceroties senču tradīcijas  

tiklīdz iedomājos par saviem sencīšiem /un viņiem tradīciju daudz/, tā uzreiz saprotu, ka ziepe būs!..../ to mamma māsas mazbērnam pareizos krustvecākus mēģinās sameklēt, to siena guba kaimiņam uz nepareizo debespusi uzslieta, ka jaunieši nevar meņģēties zibens laikā/.... a man ta maizīte arī jāpelna!.... vieni kreņķi ar tiem senčiem!...

nedomāju vispār......

Tās cienu un ievēroju.