Strīdi vai sarunas?
20 февраля 2010 13:10
Cilvēks 4 gadus mācās runāt, bet 40 gadus - klausīties.
Vai piekrītat, ka spējai sarunāties un izrunāt visu attiecībās ir vislielākā nozīme?
Mēdz teikt, ka strīdos dzimst taisnība, bet dzīvē pierādās, ka strīdos dzimst vienīgi naids, jo viens otrā neklausās, tikai cenšas panākt savu vienīgo patiesību jebkuriem līdzekļiem. Jo vairāk kliedz, jo mazāk otrs klausās - tā taču ir?
Bet ja mierīgi sarunājas, uzklausot un ieklausoties otrā, tad problēmas var atrisināt
Kā domājat Jūs, un kāda ir pieredze šajā ziņā?
Bet spriežot pēc tā, kas notiek visapkārt, jāsecina, ka ļoti daudzi vispār pat nemēģina sarunāties, viena daļa vispār kategoriski atsakās no tā
Kāpēc tā notiek?
iveta lambetre - strīdos nav uzvarētāju, jo tas nedod rezultātus.
Tas vien,ka viens kliedz, bet otrs noklausās, vēl nav risinājums
Ernests Nozemundes - es zinu, ka valoda ir bagāta, bet ne jau par vārdu nozīmi bija jautājums
Ключевые слова: saskarsme17, dzīve attiecības doma1
Лучший ответ
Zini, cilvēks aug. Bija laiks, kad domāju- taisnība dzimst strīdos. Tagad- nu saprotu, ka vārdi, mierīgi un ar saprāta devu izteikti, sniedz daudz vairāk. Un zini, ja cilvēki prot sarunāties un izrunāt, strīdiem vnk laika vairs neatliek
Ответы (6)
taisnība dzimst dialogā, ne strīdā. strīdā katrs apgalvo savu vienīgo taisnību, dialogā parasti argumentē savu un respektē otra viedokļus.
Strīdēties var mierīgā tonī runājot, bet kad bļauj - tas jau vairs nav strīds, tā drīzā psiho. Bet klausīties ir jāiemācās, to varētu daļēji attiecināt pie pieklājības. Un otra problēma, nemākam savu taisnību pareizi aizstāvēt. Ir gadījumi, kad cilvēks nezin taisnību, bet to tik dedzīgi aizstāv, ka pat necenšas aizdomāties par to ko aizstāv.
Labāk ir kārtīgi izrunāties,sŗīdi var novest vēl lielākā naidā.un tad jau tā vairs nav gimene.
Strīdā parasti uzvar stiprākais,jo ne jau tas ir stiprs ,kas kliedz,bet mierīgi noklausās.
Manuprāt strīdi var būt ļoti dažādi. Piemēram, zinātnisks strīds, jeb disputs ir šķirams no divu pirmklasnieku strīda, ko drīzāk jāsauc par ķīviņu un tas, savukārt, šķirams no divu iemīļoto strīda, ko saucam arī par ķildu. Tie ir tikai trīs piemēri, bet tādu ir daudz.
Tas sliktais strīds, kad nemākam atrast kopsaucēju, piemēram, ģimenes lokā ir saucams par skandālu. Tai pašā laikā politiķu izraisītu skandālu nesauksim par strīdu, bet par strīdus situāciju.
Mūsu valoda ir bagāta!
Ir cilvēki , kuri atgādina radioaparātus , nelaime tikai , ka izslēgt nevar ..