Pagājušo gadu kad es uzsāku diskusiju par savas dzīves nedienām,par bijušo mīlestību
kurai arvien netieku pāri,lai arī ir bijis pirms gadu desmitiem,drausmīgu nodevību no šīs
man vēl arvien mīļotās sievietes un nedzīvoju šeit un tagad,bet vēl arvien man viņa manās
atmiņās dzīvo,jo ir arī manas meitas māte.Nezinu,varbūt tā ir mana tēva ietekme,jo tam
arī līdzīgs gadījums,jo viņš precējies ar manu mammu,mēs arvien bijām tuvās attiecibās
ar tēva 1.sievas ģimeni,jo tā saikne saglabājās caur tēva meitu no 1.sievas.

e

Ko šeit var,drīkst,uzrakstīt,jo jāiakļaujas 1000 simbolos,atkal dabūju izdzēst lielāko daļu
uzrakstītā teksta.Pat dators aizsūtīja velns zin kur,labi ka dabūju atpakaļ,netiek jau skaitī
ti simboli,pat nekur neredzu ka drīkst rakstīt TIKAI 1000.Man ir bojātas,kroplas plaukstas
pirksti,varu rakstīt tik ar vienu pirkstu,pusdienu nosēdēju,pat bez brokastīm,no nervu pār
slodzes asaras birst,jo lielākā daļa teksta bija jāizdzēš,tad lai velns parautu tādu tehniku!

Jāraksta ir fragmentiem,lai iekļautos simbolu skaitā.
Pagājušo gadu jūnija mēnesī viena sieviete no Amigosiešu kontingenta,ierosināja,ka man esot jāsadraudzējas ar kādu sievieti virtuāli,mīlestību gan lai negaidot.Sadraudzē
jos tieši ar viņu.Un tā vairāk par gadu,sākumā e pastos,tad arī telefonsarunās,bet laikam
tā bija tikai izokšķerēšana,kas es par putnu.Kad ierosināju ka vajadzētu tikties klātienē,
uzsāka sevis kritizēšanu,ka varētu man viņa nepatikt pat pie 1.tikšanās.Pastāstīju ka
esmu pilnīgi viens savā mājā,bet 1.gr.inv.bez personīgā auto,dziļi laukos,tad jau nederu
vairs pat draudzībai,jo ir sameklējusi daudz bagātāku,kaut vecāku,personīgā mājā pilsētā
tuvāk metrapolei.Atkal es viens,jo neatbilstu tiem vajadzīgajiem parametriem.

Nevar jau tā atslēgties no pagātnes,jo arī paša bērns ir no pagātnes tagadnē.Par bijušo
atgādina pat radio,TV,jo tikko nesen bija Tēva diena,es arī esmu,tikko 1.oktobrī Starptau
tiskā veco ļaužu diena,tad jau arī vecāku diena.Lai arī mana meita drīkstēja piedzimt lai
dzīvotu,jo es devu viņai tādu iespēju,jo māte viņu nevēlējās no ieņemšanas brīža,tagad es
esmu meitai nelietis,jo māte vēlējās ar mani TIKAI seksu,bet bērns Avārijas grūtniecība,
jeb mana netīrība,kura jāiztīra,bet es tad varbūt sev par vislielāko nelaimi dzīvē,neļāvu
abortēt.Tagad esmu nelietis meitas acīs,jo nekādi nevarēju meitu uzaudzināt ģimenē,jo
sieva nevēlējās ar mani nemīlamu dzīvot.Vai Jūs sievietes-mātes arī tā varētu aizmirst sa
vus bērnus,kā bija man jāaizmirst,lai tie Jums nepārmestu:Ko tu vēlies,neesi mani audzi
nājis,alimenti kā sods bija jamaksā???Braucu arī apciemot ar dāvanām.NELIETIS?!

Un tu atkal atnākt nevarēji,šovakar kā bija norunāts,Jo . . .
Tagad mani draugi ceļa stabi un visapkārt tukšums bezgalīgs.

        Tā visu dzīvi,kad nezini kādēļ esi dzīvojis,jo nevienam neesi vajadzīgs,
         Ne bērnam savam,
         Nevienam !
         Pat nāve kaut kur kavējās.