Jebkurš muskulis,kuru regulāri nenodarbina,pamazām atmirst..pēc laika vairs nespējot pilnvērtīgi veikt sev paredzētās funkcijas.
Stīvumu lai neķer krampis
Ir, šamais, jākustina dampis
Planēta,uz kuras pastāv dzīvība - vienmēr kustās....Bet,kādai sastāvdaļai lemts iet trūdēšana,tā pakāpeniski atmirst - sāk nekustēt - Nomirst.
dabā nepastāv nekustība...arī ja nejūti...kad esi miegā, kaut kur kaut kas notiek...tev nezinot....arī ar Tevi viss notiek. Ja cilvēks ir /vesela/ pasaule, tad šai pasaulē viņš varētu būt maza sīka molekula, kuru virza Pasaule, nevis viņš. Viņš tikai domā, ka pats pieņem lēmumus...tie jau sagatavoti pieņemšanai.
Viss ir nepārtrauktā kustībā, pat tad, kad nomirst - notiek kustība..jo viss sastāv no šūnām, molekulām, atomiem, mikrobiem.Tā ir neredzama pasaule, bet ļoti svarīga..Tas ir vispārīgi teikts par nepārtrauktu kustību dabā..Bet par tiem muskuļiem, par kuriem tika uzdots jautājums, tad jāsaka, ka varbūt viņi neatmirst, ja nenodarbina, bet tikai atrofējās..un neveic tās funkcijas, kuras jāveic.
Jā, kas pārstāj augt un attīstīties, tas iet bojā - mirst un satrūd.
....nekas,nekur nepazūd tikai transformējas...
Nu ... ja tā , tad vajadzēja rakstīt "Vai piekrīti,ka muskulis mīl kustību?" ..
Piekriitu !
To var manīt netā,kurš to galvu ar ķermeni nav nodarbinājis fiziskajās aktivitātēs,bet visu laiku dirn netā.Izlasi komentu uzreiz kļūst skaidrs.
Bet protams , ka tā ! Kustība - dzīvība ir !
kurš muskulis Tev darbosies pēc 100 gadiem...darbini kā gribi...
Ko mums var padarit,
Ja esam vietejie,
Un celamies,lai
Kustetos,
Caur lietus smalkiem
Pieskarieniem
Un priecatos,par to,ka
Lidzas
reizēm kādam ir jāstāj darboties lai mēs saprastu ka ir citas iespējas un kad jādod iespēja rast risinājumu,kaut reizēm tas liekās nepareizi.Jā daba mīl kustību bet tikai ne tādu kuru mēs veidojam ,tādēļ agri vai vēlu 'tā izlīdzina ritmu.
protams, ka mīl, jo bez mīlestības taču viss ir mazs un nederīgs.