Ключевые слова: Mīlestība34034, Dzīve38617, Attiecības38711
Austrumu filozofija māca,ka vienmēr vajag gūt baudu no procesa,nevis rezultāta,jo tikai tad mēs dzīvojam pareizi-tagadnē.Rezultāts vienmēr jau ir pagātne.
Tikai lidojumā "dzīvojot" lidmašīnas, kā vienā dziesmiņā dzied Un Tālis pareizi šeit piemēru izteica - process, tas ir gan gandarījums. Un piezemēšanās jau ir "lidojuma" pagātne.
Piekrītu,nav pat svarīgi par ko iet runa,jo kā patiktu,ja paliktu pusprecēts,tas attiecas arī uz darbiem,nu kas tas par darbu-pusdarīts?
ha ha ha......... Tu....Nikita....... Aizej uz skolu pamaacies.......
beidzeeja..........
Nez kuraa klasiite ej.........kaadaa astotaa.....? Droshi ka ne...
ko pabeigt?
Būtu jau tam jāpiekrīt, bet.. ne vienmēr zini, kas gaida nākotnē.
piekrītu bet citreiz ir jāmēģina lai sanāktu vispār
Ja runa ir par mīlēšanos,tad labāg pabeikt.Tik nav skaidrs par ko ir runa
Nu atkarībā ko. Bet nu ir lietas kuras nevajag sākt, jo 1kārt tās var izvērsties slikti, ir arī tā, ka ja vēļies pabeikt, bet nevari tas baigi sabendē nervus, ne jau visi ir optimisti.
Ko nevar pacelt,to nevar panest.Tad jau labāk nedarīt to ko nevari izdarīt!
nu kas gan to var zinaat pabeigssu vai nepabeigssu?! protams ka sakssu un dariissu un rezultaats jau vienmer atkariigs no apstaklu un lietu kopuma,taa,ka galveinais process,,,,lai ir gandariijums no taa ko daru ....ar atdevi un radossi...:)
Es tikai domāju,ka tad,kad kaut ko uzsākam,nekad neienāk prātā,ka var arī nepabeigt.Procesā kaut kas atgadās,bet ne jau no paša sākuma doma,ka nevarēšu pabeigt.Ja nu tas ir kas tāds,kas visa mūža garumā jādara-zeme,piemēram,jākopj.Tur jāturpina nākamajai paaudzei.Un tad gan ir normāli sākt ar domu,ka turpinās kāds no bērniem.
Man biezi paliek nepabeikti darbi,vai pareizak sakot -iesakti vairaki reizee.... pabeidzu,bet tad sanak ilgaks tas process
Iesākot ne vienmēr var prognozēt, vai izdosies pabeigt. Bet kas neriskē, tas nevinnē! Ja ir vismaz 50% pārliecības, ka gala rezultāts būs, ir vērts iesākt!!!
Skatoties ko iesākt? Ir lietas, kuras gribot negribot ir jāpabeidz un atruna būs nevietā, jo tas var norādīt uz cilvēka, nu teiksim, slinkumu. Bet ir lietas, kurās neko nesaproti, un jūti ka tas nav vajadzīgs, tad jau arī, manuprāt, nav jāmoca sevi un citus.
Atklāti runājot...ja neprot....labāk nesākt , ja runa par mīlēšanos! un citās jomās līdzīgi...ja ir izvēle......
Meiģināts nav zaudēts
taa tam arii ir jaabuut
Bet parasti jau apetīte rodas ēdot.