Ключевые слова: Dzīve38617
Vējš dzenās kalnos manus pelnus
Caur kuriem zaļa zāle augs
Tur nātres nedzels skudrām mazām
Kas pāri maniem pīšļiem trauks
Tur aizaugs priedēm kalna kore
Pēc saules akmens mēmi sauks
Tur dziedās vējš vēl savu dziesmu
Tur ezers ūdeņus vels jauks ( tā–kautkā )
Nākšu amigosā spokoties
Es nezinu , ko rīt darīšu , bet zinu ko es gribu izdarīt
Nav laika sapņot,bet reāli gribētos vēl būt dzīvai un veselai un varbūt auklēt kādu mazbērnu...
Droši vien,ka mana miesa trūdēs Latvijas zemē pēc 10 gadiem!!!...
Te lāga nevar zināt,kas būs pēc gada,kur nu vel tik tālu nākotni zīlēt.
Varbūt,ka zemes nodoklis būs jāmaksā juaņos.
Iztēloties varu, bet vai tā būs - nezinu.
Apmēram varu iztēloties, ja rīt uz galvas ķēģelis neuzkritīs..
Skaitīšu naudu jaunības eliksīram
kad bija 11 gadi, es plānoju vēl pēc tikpat ilga laika apprecēties...tas likās-tik ilgi jāgaida!
Skraidīšu baltā palagā un ar izkapti pa kapiem...
Vai ari tajsaulē sarīkošu tādu festiņu,ka Dievam nāksies sarīkot (beidzot) to JĒZUS OTRO ATNĀKŠANU.
JEI BOGU!!!
Paliksi vecāka --- iztēle saruks.
pirms desmit gadiem iztēlojos, un - tepat vien vēl esmu, nu lai Dievs dod pēc desmit gadiem arī tepat būt!
Nu zārkā vēl negulēšu. Mocīšu visus ar gudriem padomiem kā pareizi dzīvot.
Lai ģimenē valdītu miers, ir vajadzīga pacietība, mīlestība, sapratne un vismaz divi televizori.
Mīļais nesteidzies,kam jānotiek notiksies,jo nākotni pārredzēt mums nav lemts,nav
lemts!