Mūsu domas ir kā dārzs – vai nu tu izravē nezāles, vai ļauj tam aizaugt.

Katras domas skatījums tikai no tās jaukākās puses Vai cik labi , ka manai Zuzei nav ziemas riepu....vairāk staigāšu ar kājām...vairāk uzturēšos ārā...pieelpošu pilnas plaušas ar skābekli...vairāk pamanīšu izmaiņas pilsētā un veikalu skatlogos utt. biežāk iepikošu vientuļos garāmgājējus un gūšu pozitīvas emocijas

Nekas tā nenostiprina ticību cilvēkam kā priekšapmaksa

Ja aizdomājies, akumulātora  labajā pusē.

Nu bet galva vietā kājas rokas ar tas par tām trepēm...
Bet vai kas mainīsies ja uz visu dzīvi skatīsies skābu ģīmi i neredzēsi sauli nedzirdēsi putneļus čivinām paliksi veca un krunkaina kā piepe...uzsmaidi dzīvei un viņa tev uzsmaidīs smaids tak nemaksā neko...

Nu ... ja nenokriti  šodien no trepēm - rīt paspēsi , vai aizparīt  

Ka varéja bût vél launàk..

pozitīvā domāšana nav domāšana par sevi ,bet...
           laimes un mīlestības sūtīšana citiem cilvēkiem...Dievam...

Pēc melnā taustiņa nāk baltais -
-jebkurai neveiklai situàcijai  

Priecājies par to, kas tev ir (vari runāt, staigāt dzirdēt, redzēt, darboties), esi paēdis, vari pats elpot, tev ir drēbes, mājoklis. Vēl ir tuvinieki, draugi, paziņas. un ja draugos ir Dievs, tad tas ir viss, ka tev vajadzīgs, neko lieku nevajag.

Labi,kad Agri nabadzinu piedzerties uz Parbaudes laiku uz Rigas Balzamu neaizsutija-garsojot...

Nekā neizprotu, ja nu vienīgi stulbi smaidīt vai tēlot plānprātiņu, kuram nekad nesāp, nav sirds un nekad neko neizprot.