Es novēlu LAIKU.
Ne tādu, kurā esam nebeidzamā skrējienā, bet gan tādu, ko veltām cits citam.
Es novēlu VĀRDUS.
Ne tukšus un ne tādus, kas sāpina otru, bet gan īstus un vērtus.
Es novēlu MIERU.
Ne tādu, kas ārēji miermīlīgs, bet gan tādu, kas ir patiess un īsts Tevī pašā.
Es novēlu PRIEKU.
Ne tādu, kas uzlikts sejā kā izcila maska, bet tādu, kas laužas ārā no Tavas sirds un vaigā nevar palikt nepamanīts.
Es novēlu MĪLESTĪBU.
Ne tādu, kas skan kā „vispārpieņemta norma”, bet VAIRĀK - vairāk par to, ko spējam, vairāk par to, ko iedomājamies, vairāk par to, ko no mums „prasa”, un vairāk par to, ko, šķiet, spējam dot. Vairāk par to, ko mēs uzdrošināmies.
Mīlestību dot un saņemt.