Ar zveerestiem un soliijumiem nejoko....
Zvērests - šajā vārdā kkāda nolemtība skan ... man tīkamāks vārdos un darbos ir - solījums ...
Nekas labs neiznāk!
Zvērestus nedodu, jo tas cilvēks, kurš prasa zvērēt, parasti grib kaut ko izspiest un izmantot zvērestu savtīgiem nolūkiem. Un arī no citiem zvērestus neprasu.
Solu tikai tad, ja esmu pārliecināta, ka varēšu izpildīt. Un gribētos no cietiem sagaidīt to pašu, jo ar solījumiem nemētājās. Protams, tas ne vienmēr tā ir, un tad nākas vilties...
Zvēresti ir ->nelokāmi pildīt savu solījumu-lai vai kas!...ja es nešaubos! no tā var atteikties zvēresta sanēmāja nelietīgas rīcības dēļ.
Vārdi bez rīcības seguma man nenozīmē neko. Vai to sauc par prozu, dzeju, zvērestu vai solījumu. Mana atmiņa vārdus nesaglabā. Tikai reālus notikumus, darbību, rīcību un to sekas.