Dusmas, nepaliek atmiņā, bet prieka izpausmi, ar gavilēm, izjutu 2008 gadā, kad pirmo reizi braucot uz veloriteņa, pārvarēju Alpu kalnus.Pēc-tam vēl divas reizes biju Itālijā, bet tad es jau biju pieredzējis velo-klaidonis un vairs nebija tādu sajūtu arī tad, kad forsēju Apenīnus, Sicīlijas kalnus,kur sastapos ar nogruvumiem, arī Pireneji Spānijā nesagādāja tādu sajūsmu.Aplūkojiet Sicīlijas nogruvumus:
dusmas aposlāpētas,------apsēzos uz soliņa un atkal uzlido kāda vienvalodīgā GAĻA DOMĀDAMA,KA ESMU NĒĢERIS,KAS RUNĀ ļeņina valodā
Jaa bet kaa lai es zinu,un ja nu man tas veel tikai priekshaa....