Ne visur jāiet,kur kājas nes.Ne viss ,ko acis rāda,jāredz.Ne viss ir jāklausās,ko ausis dzird.Ne vienmēr,ko dosi,to saņemsi pretī.Tavam jautājumam viennozīmīgas atbildes nebūs.

Dazreiz ir taa ka izmet,to veco lietu,bet pec kada laika tev tas tik loti ir vajadzigs,pectam nozelo ka izmeti to.Uzskatu ka labak saglabat to kas tev ir,jo dzive viss noderes.

Ja jau brivi parvietojies...atraitnis

Tas ir atkarigs,kam dot,un ko dot.uN KO DZIVE DOD-VISU NEMU AR PATEICIBU.

Dzīve dod daudz iespēju - gan noderīgu, gan ne tik ..... izvēle ir katra paša ziņā, kuru ceļu iet. Sajusties noderīgam, vajadzīgam - tā jau ir došana.

tas, ko dzīve sniedz-tu jau esi paņēmis-dzīvi!...un -izvērtē cik pats!!!  savai dzīvei deri...un kādam-pāri nenodari..kā Viesulis...kas kā apmāts gāja, visus kājām mīdot. Nav viss jāatkārto, jo tu arī vari būt tai skalu būdā kura sadriskāta tiek...un-vai par to-pateicīgs būsi, ka kādam!!! pa kājām maisījies Viņa ceļā....un es nezinu to vietu, kur nav Viņam ceļa.

Mums vienmēr ir izvēle. Pirms ko ņemt, vai dot - ir jāpadomā..Vai tas ko gribam kādam dot - ir vajadzīgs šim cilvēkam un ja ņem- tad apdomā, a kur tu liksi un pie kā tas var novest..Nu tas tā - vispārīgi runājot.

Ne visu var paņem,lai arī kā gribētos,un ne visu vajag ņemt,,
Bet veco izmest paspes vienmer',tik jaunu gruti dabut vietā,.

Nu ļoti filozofiski!

Var jau ņemt visu--- bet vai varēsi panest..