Vispār apstājas...

nu shodien,cínoties par Taisníbu ar melígo Ati,laiks burtiski aizlidoja véja spárniem....... ,bet,ja nopietni,tagad tak skaips,mobílie telefoni-kad vien véleshanás-var sazináties...un sievietei jau vienmér ko padarít májás ir,kad viena.......   

Ir kad skrien un ir kad stāv...i nekust

   Ja sēž  mājās  viens  pats,  tad  velkas, bet  ja ej  uz  randiņu  ar citu  mīļoto,  tad  tik tiešām  skrien!    

Tad kad ir kaut kur ,citur.

Laiku nevar ne pasteidzinat ne paleninat . Laiks skrien atri ,ja kautko strādā .

Dažreiz pat auļo-laiks savai telpai!

Bremzē .

Puse dienas ar mīļoto sieviete paskrēja ātri.
Pēcpusdiena ar melīgo kuninu vilkās garlaicīgi.

   Tas atkarīgs no tā, ar ko šis laiks ir aizpildīts. Ja interesantas, patīkamas lietas   - aizskrien ātri, ja nepatīkamas   - velkas ļoti ilgi.
   Taču ja ir tāda laimes sajūta, ka cilvēks jau atrodas ārpus šīs dzīves laiktelpas (teiksim septītajās debesīs) , tad liekas - laiks ir apstājies...  

ja kāds ir kā atskaites punkts Laikam...
man reiz teica māte-tevi tikai pēc nāves sūtīt-zini, ka tik ātri neatnesīs...nesējs aizkavējies savās taciņās...bet nes!...nes prasīto!- nav aizmirsis.

Nu,tu vel jauta !!!!!!!!!!!!!!!!!

pamodies tu skrien pa pasauli, meklēdams durvis, bet nekur nevari aiziet, jo pasaule ir apaļa.

Nu ,vellos!!! K