Ключевые слова: realitāte14, Mūsu domas0
Protams, ka slāpē. Kad man uznāk manas nereālās bailes, tad ielienu gultā, neko negribas, negribas pat ne arvienu runāt.
Hei , hei ! Bailēm pašām - bbbbaidīties ! liec ...
vai zini-kad tev piespēlē piedāvājumu-SPA par N-tajiem Evriem...tur tevi kā bišu māti aptekalēs, pienesīs visu klāt-kā sultānam-man šī doma liekas garlaicīga-nu labi...ļaušos, lai tekalē aptekalētgribošie-tekalē-es samaksāšu-jo viņi grib ēst, pelna savām ģimenēm...kā soc palīdzība-bet dienas būs tukši nosviestas!...es varu tikpat labi nožāvāties...izstaipīties un ieplukškināt kalmju ezerā, piepeldēt un paostīt ūdensrozes!
Es uz to-nobloķējos!-lai dīkdieņi pabalsta Atpūtnieku iestādes!...bet tā viņiem saucas-dzīves baudīšana.
Bailes ir visstipràkais bremzéjoshais faktors,tàpat kà nemotivéta kautriba .
Ir jāpārvar bailes un kautrīgums vienreiz, otreiz, un tad jau māka ar sevi apieties rokā! Jāpiestrādā vārdu sakot pie savas pašapziņas, pārliecības, ka ne no kā nav patiesībā jābaidās! Vienīgi no trakiem nepiesietiem suņiem, dzērājiem, vilkiem! Te kā pārvarēt bailes no augstuma: