Skatoties no kura plaukta un cik daudz ir lietots" grādīgais." ..

Mani drīzāk ne vada , bet pavada kāds mākslīgais pavadonis

saule lec un saule riet-es varu būt pilnīgā tumsā un akls-bet man būs dzirde-lai saklausītu, kā tu lavies uz kaimindārzu pēc āboliem-un kāpēc tik slepeni?!-jo negribi cilvēku acīs atzīt badu vēderā.

Nē , Vadātājs nav man piemeties   ..

Cits

Saules stariņš no nekurienes.

...mana vadība notiek garīgā līmenī,to vada iekšējā zvaigzne...tātad-Dievs...ārējā laterna-tas ir pārejošs prieks,...bet ,tas nenozīmē,ka es neapbrīnoju un nepriecājos par šo Dieva doto pasauli

Tikai katra paša iekšējā vaduguns spēj pasauli izgaismot ..., gaismu lai ārējo - cilvēks saskatītu !    

Pēc garstāvokļa,Viendien "laterna''-citu''zvaigzne''.Vēl kādu reizi,-dabiskais pavadonis.
Rudenī ziemeļblāzma un zvaigžņu lietus.Redzēs ko nesīs ziema!

Mana " Iekšējā zvaigzne " ne vienmēr spēj pretoties " ārējai laternai".
Tas nozīmē, ka sabiedrības kopējā doma, reizēm pat  sabiedrībā izveidojušies stereotipi ņem virsroku pār manu ideju, atsēdina mani, lai atvēsinu savu galviņu un padomāju.