nu, reizēm klausu arī mammu, bet pārsvarā māju ar galvu un daru pa savam.....
P.S šito viltību man paps iemācīja jau agrīnā vecumā, pie tās arī turos vēl joprojām visās dzīves situācijās.....

Man piemīt profesionāla iedaba...darbus cenšos darīt pareizi un labi, protams, kad gribu slinkot, tad nedaru neko..., nē, nu daru gan slinkojos...

pati.pati.pati

Ņemu vērā apstākļus - ugunī nelekšu, ja to grib citi...

Droši vien ir kaut kāds kompromiss ....

Daru kā uzskatu par labāku,,,
Ja netiek galā,tad mēģinu uzklausīt citu,,

daru kāgribu es pati,lai kā tas dažreiz nepatīk citiem

...reti sanāk...darīt kā pašai gribās...jo ir tak līdzcilvēki...

Darbs paliek darbs , ārpus darba - pati sev noteicēja .

Svētā miera labad daru kā pienākas.
Šad tad sadumpojos un daru pa savam.
Bet parasti tomēr iemanos ārējās vides diktētajos apstākļos un prasībās izveidot savu nišu un tur  tad arī eksistēju. Un vai tam, kas gribēs diktēt jaunus noteikumus manā teritorijā.