Nu, īstenībā viņa teātris vien ir, un  no mums atkarīgs vien tas,-  būs tā drāma, komēdija vai rimti vienmuļa izrāde, kuras laikā mūsu dzīves skatītāji aizmiegot krāc vai klusītiņām manās laukā no zāles...
Simtiem lomu sanāk izmēģināt - bērna (paklausīgā vai ne visai ), pusaudža, skolnieka, studenta...darbinieka, vadītāja, veiksminieka, neveiksminieka, censoņa, sliņķīša... Meitēna, mīļotās meitenes, līgavas, sievas, mammas... utt.,utjp....
Un vēl vesels bariņš scenāriju jāizlasa nākotnei...
Īsts TEĀTRIS...

Kam patīk dzīvot kā teātrī, lai tik dzīvo, man nav iebildumu. Katrs tiesisks dzīvot tā, kā pats/ti vēlas...

Bez teātera -- būs grūti.

dzīve - vienīgais teātri bez biļetes VIP ložā... bet norēķinies visu mūžu...

uztaisi scenogrāfiju-jebkuram laikmetam-un Iemiesojies-Iedzīvojies tajā!
jums liekas, tikai cilvēks iet laikam līdzi...bet tam seko visas radības-tās pārceļas uz pilsētām-vieglāks medījums-miskastēs...paceļ vāku-un ir!!!!!
Eiropas nolaupīšana-kaila tā-nabaga...briest Sibīrija-neizpētītā...