Tā ir latviešu nacionālā iezīme - neteikt ko doma

es nejaucos darbinieku attiecībās...tā ir sava Republika...lai izkarojas pilsoņu karā!...intrigas vērpt nav manā stilā!

Tā jautrāk dzīvot! :-)

Bieži tas nenotiek apzināti. Ja cilvēkam šķiet, ka tas, ko vai kā pateicis/izdarījis arī tam otram ir pilnīgi skaidrs: kas un kāpēc??, tad pieņemam to kā lietu, kur nekādi paskaidrojumi vairs nav vajadzīgi.

Manī spilgti palicis kāda laba paziņas teiktais:
Lielākā cilvēku attiecību kļūda ir tā, ka tā vietā, lai vnk pārjautātu, vai teiktais tiešām bija jāsaprot tā, kā es to sapratu?; mēs to nedarām. Tā vietā pieņemam sevis saprasto kā negrozāmu patiesību.
It kā viss ļoti vnk, vai ne??, un tai pat laikā- cik daudz lieku, sāpīgu pārpratumu!! ..