Tadas garsas tu vairs nesastapsi.Nav vairs nekas palicis no bernibas garsas.

Nākot no skolas Rīgā, pretīm pulkstenim pie Bastejkalna bija kārumu kiosks,kur pa 20.kap.vecā naudā,(nauda līdz 1961.g.) varēja nopirkt vienu vaļējo krējuma irīsu. papirosi Raketa, 47.kap.   

Tas bija labi!
Pardeveja negribeja izdot naudu,bet par katru kapeiku iedeva končas.
Ta naudiņa nemaz nebija tik daudz,bet vienmer varēja nopirkt ledenes

     Man toreiz bija 7 gadi.Kolhoza ābeļdārzā nez kā bija iemaldījies ķirsis. Pie tā brīnumainā kārtā bija novietota bišu mājiņa.Kāre pēc ogām vienalga darīja savu- lai bites nedzeltu, kad lavījos pēc ķiršiem, uzģērbu sarkanu lietusmētelīti.Nez kā iedomājos, ka tas varētu pasargat no dzēlieniem.Kokā uzrāpos, bet lejā tikt nevarēju. Pat mētelītis nepalīdzēja..
      Un tad vēl mammas algas dienas, kad braucām uz pilsētu iepirkties....baltais krējuma plombīrs ar rozīnēm un īstu kraukšķīgu vafeļu glāzīti ...

tajos laikos ar končam nelutinaja,bija sīpolmaze

Ja, skaisti, viss, kas man ir kabatā, visu pārdevējai, līdz vīlei, 3 šerbertkubiciņi nesanāk, nu ta lētās končas sauju.

Gāju nodot piena pudeles, par saņemto naudiņu (20kap.) pirku saldējumu "Pols".   

  Un vēl saldējums,ko svēra vafelē ar rozīnēm un riekstiem !!!

Stiklenes tada metala bunzhinja un saldejums no kartona glazites.....

Tādās reizēs sekoja pretjautājums - Dibuā tev nesalips ?  

Jaa un cik gars"iigas bija ,,Karakuma" konfektes ...!M, m, m... veel tagad juutu s"o gars"u... Ak, bezruupiigaa beerniiba...!!!

   ...jā... un vēl limonādi uz vietas, ko varēja izdzert turpat aiz stūra un pudeli nododot atpakaļ varēja dabūt vēl vienu ...

''Gazirovka'' ar sīrupu --un ja automātam labi uzdo pa pauri...

labi, ka mēru zini-tikai tik salduma, cik sanāk iemainīt
zvejā vīri kad laivām dodas..tie, kuri našķojas un ar zivīm koķetē-tiem nudien-nekas neķeras!

  VISMAZ PĀRDEVĒJAI VIENMĒR BIJ SMAIDS!