...vecums ir dvēseles nogurums...gadi netraucē tiem,kas dvēselē jūtas jauni,jo dvēsele ir un būs jauna,mūžīga,...tikai laicīgā miesa noveco un cilvēki mirst,nevis no vecuma,bet no slimībām...takā garlaicīgumam nav nekā kopēja ar vecumu   

Manā vecumā tas naf novērots , toties paslinkot gan ir divkāršojies !

        Bīžiem jūtas vientuļi,pamesti un meklē nodarbi miesai un prātam. Dažus tas var traucēt,pat kaitināt. Spoguļattēlā viss tas pats priekšā šodienas brašuļiem! kuri dzīvos ātri...

Nedomāju vis..ar gadiem izjūti un novērtē mirkļu burvību arvien vairāk,ko katra diena dāvina...arvien biežāk atritini bērnišķo atmiņas kamolu un atrotot piedurknes vienkārši mesties tajā visā iekšā,ko neesi vēl piedzīvojis ražīgajos.. nopietnajos gados.. mesties atpakaļ bērna prātā starp dullībām Tā es iedomājos savas vecumdienas

varbūt,ja nav hobija