Esmu lasījusi. Visvienkāršākais variants ir- brīdī,kad sākt vaimanāt cik slikti,padomāt...bet varēja būt vēl sliktāk...un fiksi sākt meklēt labo tai situācijā!
un vienmēr IR arī kas labs..

Nezināju šo grāmatiņu...
jauka doma - par spīti tam, ka kāds var teikt, ka tāda domāšana var  šķist banāla, bērnišķīga vai pat neprātīga...
Tā ir fantastiska māksla - kā es vēlētos priecāšanās spēju izkopt līdz augstākās līgas spēlētāja līmenim  

Man ļoti patīk grāmata un spēle.Ir grūti priecāties par skumjām lietām un notikumiem,bet es mācos.Un iesaku katram,pat lielajiem šo grāmatu izlasīt un šo spēli iemācīties.:))))

Tā ir lieliska! Mēģinu to spēlēt ikdienā un svētkos.Vislabāk izdodas, ja apkārtējiem drūmā oma.  

Protu.   (vai tad nevar nomanīt?)   Viena no mīļākajām spēlēm    Atrast prieku katrā lietā un vietā, lai cik smagi būtu. Tas par tiem kruķiem- visspilgtākais piemērs.
(bet otrā grāmata- tā nu gan- lubene kas lubene!   )

Njāā,khm,man patīk šie priecīgie ļaudis,viss ir labi līdz tam brīdim kamēr kāds prieka-īgņa nesāk man uzmākt savu pasaulesredzējuma ideoloģiju,un nemitīgi,tādā priecīgā tonī sākt mani mācīt ka man nevajag saraukt pieri,ka man nevajag saspringti meklēt izeju no kādas ķibelīgas situācijas,ka man par to jāpriecājas turot galvā domu ka varēja būt arī sliktāk.Sory,priecājieties tik un lai jums gaiša sirds,taču ļaujiet praktiķiem strādāt savā ritmā,mēs esam dažādi,un man prieks ka šādi prieku fani eksistē,iznāca tā ar ironiju izteikt domu,taču nē,ar jums viss ir labi,ja tam ir adekvāta mēra sajūta,par subjektīvo mērīšanu nerunāsim:)

Izrādās meiteņu(atkal vainīgas sievietes) grāmatām kādreiz neesmu piegriezis vajadzīgo vērību.
Parasti tādos kritiskos brīžos cenšos iedomāties kā uz to būtu raudzījies Džeroms k Džeroms un gadās,grūti savaldīt smieklus.

Tā ir ļoti laba spēle    un nemitīgs darbs ar sevi tad, kad gribas vaimanāt
Paldies , ka atgādināji!

Ari esmu lasijusi gan pirmo, gan otro dalju...
Ljoti patika!

KADA TA BUTU?

pirmā dzirdēšana :D

tas ir kolosali lai dzivo kamins un gramatas mila sieva  dunu sega

jā,priecāšanās spēle ir neatņemama dzīves sastāvdaļa

Nē, bet derētu gan apgūt

jā, kad nav uznākusi skumju spēle.

spēlēju to vienmēr un visur.....jo patiesi ir tik daudz lietu par ko priecāties....

..........ar tiem kruķiem ir viss netaktiskākais gājiens, bet tomēr patīkami, ka tās grāmatas cilvēkam pietiek atjautības atjokot. Ikdienā viss biežāk sastopamais apdāvināšanas stiliņš. Aizdāvināt kaimiņam nevienam nevajadzīgu krāmi ....................................:D

Man vairāk palīdz Koelju ""Alķīmiķis"".

Nu jā! Ja sāp zobs tad jāpriecājas ka nesāp aknas,par to ka zobārstam būs darbs,par darbu būs jāmaksā un valstij būs nodokļu pienesums.Kautkā tā?

Vai laba spēle,nezinu.