Ключевые слова: mīlestība34034, Dzīve38617, attiecības38711
Var izmainīt dzīvē visu, tikai ne atmiņas...
Atmiņas tāpat kā murgains sapnis,,ar laiku izplēnē kā vējā koku lapas,,
tā tas ari ir ,piekrītu
tapec dazreiz dzivot i negribas
Ta tas ir un bus
Paliek netikai atmiņas, arī kaudze ar sūdiem paliek, izdzertas pudeles, benčiki utt.
Jā, un tas mirklis kad lika sajusties "īpaši" , bija tikai tāds mirkļa vājums, laikam ejot tikai saproti , ka tevi izmantoja.
miris vai dzīvs/redzams vai aizgājis/ paliksiet manī...>kosmā.
un tad iedomājos, kā manā sīkajā kosmā, kas nav lielāka...izzinātā daļa par zemeslodi...pastāv-mazītiņa-tāda pati-otra...zemīte...tur sākotne ir bērnībā un mītiskajā info...no mutvārdu daiļarades...kā saknes-dziļākās.../tas laikam ir smadzeņu stumbrs...līdz pat ēģiptei...divupei....
bet izziņu čūska, drupačas birdinot, grauž koka saknes....un paliek pāri-izvilkums...esence....īss...kodolīgs atainojums, kas redzams arī mūsdienās...cilvēku sugas izpausmēs...dalot tos-tautā un valdībā...kura tos nemaz nepārstāv.
Paliek tikai atmiņas...
Bet Laika Zobs arī šīs lietas grauž pamazām.
Ka saka agris,Breds Pits celuju orgaņizaciju imel...