Cilvēki runās vienmēr, ja tev ies slikti - pasmiesies, ja labi - skaudīs. Atbilde uz jautājumu ir atslēgas vārdos - brīvìba garā.

Ja es ņemtu pierē, ko tenko un klačojuši par mani, tad psihenē vieta, bet zini inčīgi, kur tie kas aprunāja, pēla, turpat vien palikuši man aiz muguras. . .

Īpaši brīvdienas,,
Un tad kad agri pārrodies mājās no vēlas ballites,,kad kaimiņi jau lūr
Brīžam svesais satraucas vairāk kā savejais
Vajag vairāk izjust brīvības garšu

žēl, bet esam brīvi tikai savā apziņā, lai uzturētu sevi pie dzīvības, vienmēr būsim atkarīgi no kāda vai kaut-kā.

Ak !   šamie vienalga domās - domāt gribēs ko ... vai tāpēc man savu cmuko galviņu lauzīt ?    pfff !  

maldīgi......

ja patiesi dzīvo citur, tad izliekoties, var neņemt vērā....... apgalvojumu....
cit kārt, jāprot sadzīvot.......

Runās vienmēr un visur ...bet līdz ar to jau ...dzīve neapstājas

Nē protams ...  brīvs tikai no liekiem uztraukumiem ..

... daļa no tā ...

Satraukumam nevajadzētu būt.Brīvība ir jau tā izvēle.

Ja pazinas -"draugi" nerunà, bet aprunà tevi - atlaid vinus ! Redzési kàds miers ienàks tavéjà sirdi .

apmēram tā, Inta!  

Ieklausīties vajag,--bet brīvība Tava --KAMĪ.

Nepārdzīvot par sīkumiem,bet par lielām lietām tāpat nav vērts.

galvenais ir neiecikleties, bet vairak censties abstraheties no ta visa.