Pareizi - nav ne mūžīga,ne fatāla.Ja neveicas - kā parasti,normāli.Jo viņa ir mainīga,atnāk un aiziet,dažreiz strīpām,pazūd kā uznācis mākonis,tad pēkšņi uzspīd kā saule.Galvenais tupi neieciklēties neveiksminieka psiholoģijā.Nebūt atkarīgam no sadzīves neveiksmēm,no tā,kas nav atkarīgs no manis.Ja veicas priecāties,kad ne - pasmieties par apstākļiem un sevi.Laikam tā ir tā iekšējā brīvība.

Viena lieta ir pratot.bet celties un iet talāk ir pavisam kas cits

Jā,jā...bet cik daudz šie dižgari paši ir vadījušies pēc saviem izteicieniem?Teikt jau viegli ...bet ja nav nekā,kur rast spēku,lai pieceltos?Ko tad? Ir jāgrimst...mums tas padodas

Čerčilam nē , bet tiem kurus viņa dēļ nogalināja - tiem bija fatāla  

Taisnība vien ir tam visu nemīlētajam sīkajam rudmatim ar smēķēšanas niķi no agrās bērnības. . .

Veiksme, spēks un.t.t. - sākās mūsu galvās !  

Cherchils vispār pretrunīgs....

nācās pārkāpt sev pāri, bet skarbos laikos Stalinu pieņemt ka sabiedroto..... un viņš bija pirmais kurš paziņoja par auksto karu starp rietumiem un CCCP....

umnicit jau visi mak ...pat cercils... man pat patik ka umnici inta jekabsone...ja kas

Katrs no mums dzīvē piedzīvojis paisumus un bēgumus, lai katram sagaidīt
savu 9 vilni, kurš palīdzēs piecelties

Dazreiz vieglak iesligt rutina vai doties tiesi naves ketnas ieksa, jo ari tas ir drosmigi, varbut pedejais, kas atliek, kad saproti, ka savos spekos neko nevar mainit.

Nekas nav mūžigs,