Un vai vēl atceries?
26 декабря 2016 12:38
Personīgais autotransports nebija bieža parādība, tāpēc pat pirmklasnieki uz skolu brauca ar sabiedrisko transportu. Un problēmu ar to nebija. Tramvaja biļete maksāja 3 kapeikas, trolejbusa – 4, bet autobusa – 5. Un tik un tā brauca arī “zaķi”.
Skolas pusdienas nedēļai maksāja 1 rubli un 20 kapeikas, nedaudz vēlāk - 1 rubli 50 kapeikas. Apēst varēja kādu zupu, kādu kotleti ar kartupeļu biezputru (protams, ne tikai) un kāds kompots vai tēja arī bija paredzēta visam pa virsu! Glāze piena katram skolniekam bija bez maksas. Lai ietaupītu naudiņu un varētu nedēļas nogalē tikt līdz kinoteātrim (Rīgā), par pusdienām maksāts netika, bet ēst taču gribējās. Tad tika “fenderēts” ēdnīcā uz galda uzliktais “ķieģelītis”, no kura tika saviļātas bumbiņas un tad tās apēstas!
Ключевые слова: Dzīve38617
Лучший ответ
nezinu gan, man pusdienas maksāja 3.65 rubļi...tikpat cik gāzes balons.
un jā...vasarā es strādāju...pusdienas man bija par velti-es tās jau biju nopelnījusi-kaplējot kartupeļus, ravējot bietes, ganot teļus elektriskajā aplokā un sienot linu kūlīšus...un par to visu-saņēmu arī algu..bet mana darbošanās kolchoza/kopējā/ laukā tika atalgota un pieļautas atlaides...kā ordenis-es vienkārši biju tiesīga baudīt-darba Augļus!
un es sajutos kā ordenis pats...kurš mirdzēja spoži...sportā, matemātikā, dabas zinātnēs...vēsturē-jo es to neienīdu!...arī ģeogrāfijā...kaut tur nebiju bijusi...es-pratu iztēloties...bet jutu-meloju...laipoju...bet vienmēr-notrāpīju....ļipiņu trīcošu-tie dzirdēja, ko vēlējas...un piedevas no manas puses-ar!
Ответы (9)
Es gan šoreiz paklusēšu,dāmas prot lieliskāk attēlot dzīvi (socialistiskajā) nometnē! Dažreiz veikalos vaŗēja nopirkt slavenās < Maskavas kotlettes > par 10.kap, gabalā,(1rbl.kg.) ja uzreiz izcepi,tad kaut kā ēst varēja. Ja nedaudz pakavējies ar cepšanu tās kļuva, loti skābas,neēdamas. ( Šķiet. ka Jānis Urbis tās dūšīgi ēdis, pēc tām ilgojas.)
Mums mazajā klasīte bija brokastīs vēl silta bulciņa ar siltu pienu,,
Pari ielai tajos laikos tirgoja saldejumu,,
Un tas ķieģelitis,,ko kadreiz tik vajadzeja pastavet pie maizes ceptuves,kad kada dāma iedeva pa logu,
Tas bija visumā jauks laiks,,
Saule bij spožāka, gaiss svaigāks, cilvēki smaidīgāki - nostaļģija???
Bet par kādu cenu, katrs priekšnieks trīcēja par savu amatu, lai viss būtu pēc
GOSTIEM, ja nē, ceļš uz "Daļnij kardon abespečen" un ko tagad, uzliek to
sodu, viņš nomaksā un bardaks turpinās tālāk
Kā ta neviens nepieminēja jūras asari, kurš bija katrā Latvijas veikalā
un cik garsigas limonades tad bija....
Ja.Bija forsi.Bet skola garsoja kiedelitis,parejais nu ta.
Atceros , ka pirmajās klasēs uz skolu mūs veda kolhoza automašīnas gaz-53 karavas kastē ....
nezinu kaapeec,tas liekas miiljaaks,pietruukst ar....
Kāds iespejams piedāvās braukt līdz galapunktam ar to pašu biļeti braukt atpakaļ...