Pāridarījums jau nenomirst,viņš ir bijis un sāpējis,tā piedošana jau nosacīta lieta,jo aizmirst grūti.

Tu laikam Freidu pa daudz salasījies. . .

Tas nav pasapmans , piedot var visu , ja mil , ja mil patiesi , var piedot un saprast. Jo ja nepiedot , tad jau milestibas nav , in iespejams nebij. Bet ja esi piedevis , tad tam jabut paistam , jaizrunaa viss....Zini , ja mil , abi , tad jau nekam tadam ,par ko butu jaludz piedosana , nemaz nevajadzetu notikt , ja godigi.

Piedot var daudz ko , bet ne vienmēr var  aizmirst.... atmiņas mūs pavada visu atlikušo dzīvi...

Raimond, piedot ir vienīgā cilvēkam iedalītā māksla uz šīs Dieva dotās pasaules!  
P.S. pārējās cilvēku izpausmes, kuras mēs saucam par mākslu, ir subjektīvi individuāls prieka mirklis.....   

Mīlējis patiesi vai nē, piedodam vienmēr, tikai tas laika brīdis,
katram savs
Ja nemāki piedot, neiemīlies, nebūs par ko šaubīties

Piedodam visu-bet aizmirst nespejam.

ticīgu cilvēku, kad to sāk mākt šaubas par vērojumu...tas iepauzē...varbūt tiešām kļūdījies...kaut ko labu mēģinādams saskatīt-nosodītajā..

Gudra meitene...laba mamma