(...) Bet kreņķi tā īsti stipri neķer! Viss reiz beidzas...
Kāpēc bez pārliecības
Vai tiešām beidzas
Brīžiem rodas iespaids, ka aizspēlējušies esiet.
Vai arī stipri ierāvāt realitāti virtualitātē!
Virtuālā pasaule ir tikai ilūzija par šķietamo sapratni,
aizvainojumu,
sāpēm,
ienaidnieku,
patiesību,
zināšanu par visu un visiem /šeit mēdzu pat es ironizēt! /,
draudzību,
kopības sajūtu,
mīlestību...
Virtuālā pasaule ir ērta, ja negribas komunicēt aci pret aci un miglainais noslēpuma - neatpazīstamības priekšskars tik vilinošs liekas!!!
Gunār, gribu un čīkstu, negribu un nečīkstu!
P.S. Tā ir no "Leon killer"?
Un vispār neķer kreņķi!
Es tak tev neesmu dārga!
Valija, labs ieteikums!
Tikai mazliet pakorogēšu delete
Kārli, bet mans ''cepiens'' Tevi iespaido!
Ilūzija vispār laba lieta. Man patīk! Tā labi savu darbu dara, kā Benita saka: darba mīlestība liek izbaudīt darbu!
Ключевые слова: Tas traucē pilnvērtīgi izbaudīt 0
Baigā mēslu bedre tā virtuālā pasaule.. ..bet bez viņas nu nekādi
Kāpēc Tu domā ka bez pārliecības?
Kas turpinās mūžīgi?
Tu bieži piemini ilūziju. Ilūzija par sapratni, prāta ilūzija par ko tur....aizmirsu . Sāku aizdomāties kāpēc par to domāju? Lai to Tev apstrīdētu , vai lai sev izskaidrotu ?
P.s. faktu par ilūziju sev izskaidrotu. Nevis kāpēc Tu par to 'cepies'
Protams --ka viegli būt nepiejamam Amigosā..uzspied tikai uz ERROR...
Tiem, kas te spēlē virtuālās spēlītes, jā, tā "ir tikai ilūzija par šķietamo sapratni"; tiem, kas raksta no sevis, un to, ko patiešam domā, kas satrauc, kas iepriecina, tiem- neliels pieplusojums savai realitātei. Bez tam- man pat ļoti patīk komunicēt aci pret aci, bet, pirmk., ne vnm tas iespējams; otrk.- reizēm patīk parunāties ar cilvēkiem, kaut virtuāli. Tā ir sava veida atslodze, kad pārslēdzies no dienas darbiem uz vakaru/nakti, ja tobrīd esi viena.
Nekas jau - nebeidzas ! ne - bei - dzas !