Ключевые слова: mīlestība34034, Dzīve38617, attiecības38711
Sieviete ir smaržojošs siens vēlā rudenī siena šķūnī, tu vari, gājēj, siltumā ierušināties un atcerēties visu no gala: sievietes ir pūpoli, pirmā baltā atmošanās. Bites vēl guļ, un taureņi vēl guļ. Cīruļi vēl nav dziedājuši. Baltas aprocītes, balta bante bizē, eksāmenu laikā zied ķirši. Baltu oli tev uzdāvināt, baltu anemoni, baltu cukurgraudu lauzt un tev pusi dot.
Sievietes ir sasaluši mežāboli bēniņos, izroc tos no siena, ienes istabā un atsildi – nu tu jūti? Viņi nesmaržo, nē, viņi nesmaržo ne pēc rudens, ne aizmirstības. Bišu koki ir apsniguši. Bet iekšā dūc kamols. Ārpusē nosalst, bet vidū ir māte un siltums. Jo nākošmēnes būs jau aprīlis un pūpoli zilā vējā.
Vēl bites guļ, un cīruļi vēl nav dziedājuši.
– Imants Ziedonis
Tikai iedomājies!Klāt līdīšu!
Daleja taisniba nu ir-nu tikai daleja. Nu nesam mes vienadas,un uz vienu pedistali likt nevajaga.