Es par sevi zinu teikt,ka noteikti negribu to zināt.

. ..mazāk zināšu -ilgāk dzīvošu...

Nea ..., nevēlos zināt to skumjo ciparu !  
Kam jānotiek - notiksies..., kamdēļ cepties par nenovēršamo dzīves finišu ..., daudz patīkamāk kad - pašu procesu izbaudīt !  

Dziesma - vnk fantastisks sniegums !    

Runa ir par atklaataam cilveeku emocijaam,katram sava dziive jaaizdziivo pasham,mani gadi ir un paliks mani,citiem nost nenhemshu.

Gan jau ASV pieprasīs garīgi slimos izdošanai,ja bēgšanas fakts ir ticis konstatēts.

Visas kukuškiñas kas mani ir, lai arī paliek, a par jaunàm neko nezinu i nebibu zinàt   

Gribas,loti-bet vai tas ir to verts.Bus neintresanti,garlaicigi-lai,notiek kam janotiek,cik,ilgi to zin tikai tas kungs un menestins.............

Nē ! Mirstamo štāti vēl negatavoju !

Sen, senos laikos... cilvēki esot zinājuši TO STUNDU, bet pirms došanās uz citiem medības laukiem, šajos laukos atstajuši vien tukšas krāsmatas ( pims visu nodzēruši un citādi notrallinājuši ),bet  nākamā paaudze palikusi pie tukšiem galdiem.
DIEVS sadusmojies un atņēmis cilvēcei zināšanu par mirstamstundu.
Nu tā, lūk, mēs plēšamies, strādājam, krājam..., vienam otram pat ir atņemta saprašana, ka 2 x 1m līdzi neko nepaņemsi ( tiem, kuri pie siles )