Uzmanīgi noklausies vai izlasi,un tad pieslēdz loģiku un intuīciju,bieži vien palīdz.   

Vienmēr nav vērts meklēt,pietiek pieņemt savu viedokli vai palikt neitrālam.līdz laiks izšķirs.

Grūti gan atrast..nu..vienīgais mierinājums, ka meliem īsas kājas un agri vai vēlu patiesība uzpeld.

Jā, Līga, lai aizietu līdz patiesībai, der ieklausīties ik katrā vārdā, intonācijā, nav jau nemaz tik grūti to atšifrēt.

Atrast vieglāk , grūti nosargāt !

Dzivo pasakā! Nemeklē patiesību,nemoci sevi! (Skarbā patiesība ieradīsies neaicināta)

Latvijā vienīgi ja esi atraitnis,iespējams izdzīvot,jo sūdzējies neesmu vēl divi..

patiesiiba vienmeer ir kautkur pa vidu...
ja viirs kraapj sievu, tad logjiski seko attaisnoshanaas meli un pasakas. bet jaaparok dziljaak.... jautaajums kaapeec vinjsh vinju kraapj? visticamaak, ka neieguust no sievas to kas vajadziigs... ierosinaataajs ir sieva, bet vecis paliek vainiigais....  un patiesiibaa abi vainiigi.....

..."mūžu dzīvo,mūžu kļūdies...un vienalga par muļķi nomirsi"...dažreiz tā patiesība ir tik "smaga",ka labāk to ir arī nezināt...vismaz labāks būs miegs   

Vienmēr nāk prātā tā pasaka, ko laikam kādā trešajā klasītē lasīju - par tēvadēlu, kas devās pasaulē kailo patiesību meklēt...Ja kas, nobeigumā atrada gan, bet tad fiksi nomira.
Varbūtās viņu nevajag meklēt - gan jau kaut kā jāiztiek ar tām ikdienišķajām pus- patiesībām Jo taisnība - katram sava, ne vienmēr sakrīt ar pārējo taisnībām.