Ir tāds vecs teiciens...
-Iemīlēties-ārprāts,
Mīlēt-neprāts,
Bet,kad viss beidzas,
Iestājas saprāts...
No tā var secināt,ka visam savs laiks...

nekādā gadījuma ir jabūt dažādībai visā

Saprātam jābūt,neprāts var novest pie Tvaika ielas nama durvīm.

kur nu tad jau aizbrauc jumts

viennozīmīgi-jā  

Saprāts to neprātu nedaudz piezemē, notur līmenī, bet viens pats neprāts var pārvērsties par ārprātu, un tikai.  

Tas nav nekas jauns,paskaties visur apkart musu varzu diki.A kas tad te notiek? Saprats seit jau sen nav viesojies.Kaut vai musu adas ministrs,iepuvis,staigajot tajos kankaros.Bet lepns.Ez ptica gordaja,poka ne pnoss ,nepalitit!

Ja saprātīgs neprāts , tad var .

Mans teiktu tā:Neprāts ir saprāta fantastiskā versija.