Vai biezi uzdodat so jautajumu sev?
tas jautājums var būt ka pirms piedzimšanas bija skaidrs.
Sabiedrība mūs kaut kādos rāmīšos ielika,un dzīvojot kādu daļu no rāmīšiem atmetam,vēl kādu rāmīti pienaglojam klāt.Un vienkārši dzīvojam.
Vismaz es no Dzīves neko neprasu.Priecājos par to,kas ir.
(nez,ka ies tagadējiem sīkajiem,kuriem ir citādi rāmji,bet tādu,kādi bija mums,nav un nevar būt?(nedrīkst taču!Bērnu tiesības!) )
Laimi, prieku, veselību un mazākas algas deputātiem...
Vēlos, DZĪVI, bez stresa un problēmām, lidināties , kā tauriņš vasarā, no zieda uz zieda, vai tas ir iespējams ? Protams ka nē, slima kaķa murgi.
Visu to,lai pēdējā vēlme būtu-tasīti kafijas!
Tas jau protams ir labi,ja Paši un aizstāvēt piekrituši,tikai atbalstīt.