Rihards uzjundīja...
27 апреля 20:44
“Dzīvot un eksistēt tiešām nav viens un tas pats — lai gan no malas dažreiz izskatās, ka puse planētas vienkārši stāv rindā pēc piektdienas. Bet katram ir savs temps, savs smagums un savs klusais seriāls galvā. Tāpēc varbūt mazāk vajag cilvēkus ‘norakstīt’ kā eksistētājus un vairāk — iedot viņiem iemeslu pasmaidīt, kaut vai par to, cik ļoti dzīve dažreiz atgādina slikti uzrakstītu komēdiju. Jo reizēm cilvēkam nevajag glābēju — pietiek ar sapratni, nelielu cilvēcību un vienu labu iemeslu atcerēties, ka viņš tomēr dzīvo, nevis tikai gaida nākamo pirmdienu.”
Piekrītat manam domu gājumam?
Ответы (4)
Rihard, cilvēks nav zvērs, bet gan saprātīga būtne.
Es Tev piekrītu, ka pēc nodevības ir grūti atgūt spēju uzticēties, bet ... nevajag jau visu novelt uz citiem. Arī sava vaina notikušajā ir jāatzīst.
Viena pagale nedeg. - tautas paruna.
Un vēl es domāju - Ja Tev ir par ko pasmaidīt, tad Tu dzīvo!
Tavs domugājiens secīgi pareizs.
Mana mēraukla nedaudz cita: Es joprojām katru rītu varu piecelties, izstaipīties, uztaisīt rīta kafiju.. posties uz darbu. Es joprojām esmu neatkarīga no citu labvēlības. Man ir mans ķermenis, kurš kalpo labi, man ir mans prāts, kas zina, kas ir kas.
Un tad! -
Atceros, cik daudz cilvēkiem ir atņemts tas, sava pašnoteikšanās!! Un tad, kad kārtējo reizi gribas sevi pažēlot, lieku sev atcerēties atkal to!!~ cik daudz man joprojām dots!!
*Arī šis vakars, kad ārā gaudo vējš - tas pieder man, un varu to izbaudīt vai noliegt pa savam
Ja zvērs jūtas iedzīts stūrī viņš vairs nav spējīgs uzticēties cilvēkiem, kuri viņu neskaitāmas reizes nodevuši, darījuši pāri... viņš vai nu taisās bēgt prom vai aizstāvēties, bet ļaunākajā gadījumā atriebties par visām pārestībām arī tiem, kuri nav vainīgi, jo vairs nespēj atšķirt labu no ļauna, jo visi cilvēki sak likties slikti.
ja viņš nebūtu pavārs ar augstu atbildības izjūtu,tad nažu nebūtu,jo pelējums uz instrumentiem virtuvē ko sabojājis!