Cik bieži mēs meklējam attaisnojumu mūsu rīcībai otrā cilvēkā?
15 марта 2010 11:39
Es domāju /pārliecināts/ ka otrs tāds, tad darīšu tieši tāpat!
Vai tiešām tas kļūst automatiski, jo lielāka nedrošibā jo vieglāk padoties tādam kārdinājuma?
Sorry, visiem kuru atbilde nejauši izdzēsu, gribēju vienu citu atbildi dzēst, bet kaut kā sanāca izdzēst sakarīgos, vainīgs cienītie blogotāji, es vel tikai mācos, visiem, izņemot vienai personai, bet tas cilvēks pats sapratīs
Wiwis, citkārt arī tādu atbildi dzēstu, jo pēc būtības neko nepateici, ne vārda, bet manas personības izsijāšanai vari uztaisīt jaunu tematu blogā, šeit jau tas tika darīts un ne vienu vien reizi.
Ключевые слова: mīlestība34034, dzīve38617, attiecības38711, sekss1060, draudzība184
Лучший ответ
Ответы (7)
Man nav atbildes...........................jo tas ir pārāk bieži, kad mēs paši par sevi nevaram atbildēt..............
tava riciba ,bus tikai tava,mekle ko gribi un kur gribi...
Nēsmu ķašķīgs,citos kļūdas nemeklēju,drīzāk tās meklēju sevī.
Mēs visi gribam, lai mainītos mūsu dzīve un arī cilvēki, kas mums tuvumā.
Tomēr apkārtējā pasaulē nemainīsies nekas, kamēr negribēsim mainīt sevi...
Es meklēju attaisnojumu sevī...
Varbūt pat nevēlos meklēt attaisnojumu sev, drīzāk vēlos, lai tas, kura dēļ esmu rīkojusies kaut kā, saprastu, kāpēc...Bet, ja nesaprot, tad, vai vērts meklēt attaisnojumus!? Tad jau viss notiek, tā, kā lemts...
Kāpēc esi tik neaudzināts ideālists?Ka vari abežot mazas meitenītes, dzēšot laukā to atbildes? Kā domājam, tadi esam. Pastāsti man vairāk par šādām cenzūrām?!