Spiegus nekat nēsmu spēlējis ,i netaisos to darīt.

gadās jau, bet kur liksies, ja tas viss notiek sabieriskajā transportā ..........:D

kad biju jaunaks to dariju,ar meitenem,atstaju diktofonu ,tas nav svarigi kur,un vienmer zinaju ,kurai vajag piesist kanti,un kur bus tas ko vajag man...vispar ja mes zinatu otra sarunas,daudzkas uz sis zemes izmainitos.....tas ir bistami........

nē, tīšām neklausos, bet reizēm cilvēki tik skaļi runā, ka to ko nevajag dzirdēt citiem viņi ir spiesti to dzirdēt, jo nevar izkāpt pusceļā no autobusa, vai iziet no rindas veikalā.
Kāds gudrais reiz bija teicis, ka likteņa zīmes mums ir ik uz soļa, tevi nomoka kāds jautājums, un atbildes tev tiek sniegtas ik uz soļa, kāds runā tieši par to, tu paņemi avīzi , grāmatu un tur ir atbildes.Un arī garām ejot kādu sarunai tu dzirdi atbildi uz savu jautājumu, tad gan es apstājos noklausos un pat iesaistos sarunā,( protams palūdzot atļauju).

Nekas nepaliek tumsā,arlaiku tas taps apgaismots tā vai tā ,tiks celts gaismā !

Esmu   ...un saku- var saprast un izprast un galvenais- laicīgi izdarīt pareizo gājienu savējo ...

Ausis ciet nebāžu sabiedriskās vietās.

Noklausīšanās jau tā pati okšķerēšana vien ir. Nemīlu lūrēt pa atslēgas caurumu...

Nē, okšķeri man nepatīk, tas ir pārāk zemiski, bet reizēm jau ir tādas sarunas, kur speciāli tiek risinātas, lai tikai kāds dzirdētu.

Esmu patiesi apbrīnojis šādu cilvēku brīvu izpausmi, kuri bez kada aizsprieduma publiski brīvi parrunā jebkuru tēmu, pat juridiski krimināla jautajuma lietas, par kuru pie prokurora tiktu iešūta lieta. Par tādiem var teikt, veselīgi garīgi brīvi cilvēki! ...................................