Ключевые слова: Mīlestība34034, Dzīve38617, Attiecības38711
Cilvēki vienmēr - kaut ko uzceļ un pēc laika - nojauc..............tāda ir cilvēka debīlā daba..................nekas nav mūžīgs..............
nu un kuršo izdomaja ka tas ir vis labakajs viens patejca pareje pakera to tejcienu ,diemžel dzive nau tik jauka ka mes to gribetu,milestiba vaj nu ir vaj nau,vinja nevar but lajmiga vaj nelajmiga,vinja ir vaj nau
Tāpēc ,ka esam ...mazohisti un patīk mums tās ciešanas!
Ne jau mīlestība vainīga, ka cilvēki cieš. Mīlestība dara laimīgu. Tad, kad mīlestības nav, tad ir ciešanas.
Jautājums sākas ar to - kas tad ir īsta mīlestība?Kā to pazīt? Vai mēs esam spējīgi patiesi mīlēt?
Patiesa mīlestība ir beznosacījumu mīlestība.
Taču kādi esam mēs? Lielākoties, mēs gribētu tādu mīlestību, kurā darbojas likums - kāes tev, tā tu man.Ja es darīšu tā, tad tev ...jādara tā, kā es gribu, kā man patīk. Taču tas ne vienmēr dod pazitīvu rezultātu.Citiem vārdiem sakot, mēs vēlamies savu draugu pieskaņot savām vēlmēm, savai mīlestībai.Taču mēs katrs esam tāds, kāds esam - katrs nākam no savas ģimenes ar tās tradīcijām, un mums liekas, ka mūsu attieksme ir tā pareizākā.Tad arī sākas mūsu ciešanas.
Taču mums jāpieņem otru cilvēku tādu, kāds viņš ir - ar visu negatīvo un pozitīvo. Uztvert to kā dāvanu sev. No otra mēs tādējādi varam mācīties, kā citādām acīm uztvert mirkli.Un tas ir brīnišķīgi!!!
Tāpēc aiztaupīsim sev ciešanas, bet mācīsimies skatīties uz dzīvi ar drauga acīm.
Tas nenozīmē noliegt pašam sevi, bet darīt labāko tam cilvēkam, ko mīlam!
Milestiba ta nav,del ka ciesam...Mes ciesam,ka nenotiek pec musu prata tas,ko gribejam,lai notiek.Tas ir egoisms.Milet-nozime cienit ta cilveka lemumu,del kura,mes it ka ciesam...