Viņai tikai 15...iepazina zēnu-iemīlēja,gāja gadi,apprecējās...dzīvoja ...
...jau 22...iepazina vīrieti ,iemīlēja,trīs gadus mīlēja ...
...jau 28...iepazina,iemīlēja...
Un visus šos gadus dzīvo laulībā,bet reizi pa reizei krāpj vīru,jo"iemīlas"...turpina dzīvot laulībā,un ārpus tās...
Katru reiz cits vīrietis,bet vienas un tās pašas sajūtas.
VAI tiešām to var saukt par MĪLESTĪBU??? CIK reizes tad cilvēks var iemīlēties?
Ключевые слова: mīlestība34034
Par iemīlēšanos- jā, par aizraušanos- jā, par kaisli- jā, bet vai par mīlestību to visu nosauksi- nu nezinu. Mīļoto cilvēku nekrāpj, vismaz manuprāt tā vajadzētu būt. Jo mēs taču izvēlamies sev blakus cilvēku , ar kuru ir okey visās jomās. Un ar tām īpašībām , kas nav tik patīkamas- varam sadzīvot un pielāgoties.Tevis aprakstītā dāma nemīl nevienu- pat sevi. Jo pat necenšās iepazīt nedz sevi, nedz savu vīru, nedz pasauli visā tās krāšņumā.
Ja lielo mīlu cilvēks saņem pa gabaliņiem-tad seciniet paši
varbut,cik grib ,tik mil.
viņa vienkārši meklē MĪLESTĪBU...
Viņa vēl nemaz tā īsti nezin, kas ir Mīlestība, vēl nav pat tuvu tai, un meklē ceļu uz to. Jo iemīlēties nenozīmē mīlēt. Ne nosodu, ne attaisnoju, katram laikam savs ceļš ejams uz to Lielo, gadās, ka tā arī nesastop, bet varbūt..
Iemileties-bezgaligi...milet-reizi(ja godigi,un to pasu,pec40!)
njaa ...ir jau tas mazas milestibinas un ir viena liela milestiba kuru satiekot vairs projam skriet negribas ....gribas to paturet un taja sildities ..jo zini ka ta ir pati spozaka .