Visas jau izraudātas , palikušas vairs tikai tās , kas rodas no sīpoliem !

...emocijas, kas sāpina.....vai arī...emocijas, kas priecē...:)...arī tā gadās.

dažreiz dvēseles sāpes, nu piem. vilšanās sāpes un rūgtums, bet asariņas to rūgtumu aizskalo un kļūst vieglāk- top skaidrāks un gaišāks skats uz dzīvi!

Man nav gadījies raudāt,prieka asaras gan ir saskrējušas acīs,ka labi dzīvot Latvijā,nekur nav tik labi,jo zinu,apbraucot citas valstis!  

Prieka un ispejams aizvainojuma

Ka zinams kad raudam ...raud ne tikai musu acis betgan ari muzu dvesele kas caur asaram mums liek justies vis dazadak ....njaa pieks sajusma bedas vilsanas ...un vel un vel daudzkas cits ...tadi nu mes esam katrs mes to varam slept vai censties noslept bet asaras jau nespej melot tas ir tik patiesas ka saule vai menes kas nomaina vien otru zvaignotaja debes jumaa kur zvaigznites ka si planeta musu ir vel simtukstosu liodzigu tadu ....kad reizem veram savas acis auksup mes redzam ko tik krasu un nereti mes dzili sirdi savas domas laujamies kaut spetu saprast vel kads bez manis ...ka es jutos .

Vīrieši parasti neraud un tagad pie Demokrātijas tik jauki,var trīt mēles interneta.