Ja cilvēks ir BAIGAIS karjerists,tad tādas vērtības,kā draudzība un mīlestība viņam ir svešas...tāds pat ģimeni ziedos slavas gūšanai...Bet vai tas ir tā vērts???...šodien Tu slavens,bet rīt jau vari gulēt ceļmalā...un nebūs,kas pasniedz draudzīgu roku un palīdz piecelties...

  Jaunībā noteikti tas ir ļoti svarīgi,bet ar gadiem saproti,ka tā slava ir pupu mizas.........

Svarīgāka noteikti nav, bet ir noteicoša cilvēkiem.

    Kartram dzīvē savs ceļš-vienam slava un otram mīlestība,bet viens un otrs prasa uzupurēšanos! Izvēli daram paši,bet pēc gadiem izdaram  secinājumu vai bija pareiza  izvēle  vai nē !
    

Teorētiski tā tam nebajadzētu būt, bet praktiski tā notiek bieži. Jo slavai un atzinībai pa pēdām seko materiālā labklājība, kas ļoti izmaina cilvēka attieksmi pret līdzcilvēkiem...

Traki,daži slavas un karjeras dēļ pamet novārtā pašas galvenās dāvanas ko Dievs dod un beigās attopas pie sasistas siles,bet ja notiek otrādi,tad tu NEKAD nebūsi zaudētājs!

viss atkriigs no vertiibu sisteems,,,,man piem.ne,,,,bet cilveeki ir dazhadi un nevar otru nosodiit tik par to,ka vinam ir savadaak....

Vai ku grūti atbildēt uz šādu jautājumu,bet varu māģinēt tīri teorētiski.
Redz katrs mēs dodam priekšroku kautkam,piemēram mīlestībai un uznāk visādas dzīves grūtības un mīlestība ir galīgi izkūpējusi,tad sāk likties ka vajadzēja plūkt citus laurus!!!Savukārt tie kuri ir aizrāvušies ar karjeru un t.t.,kautkad apstājoties var saprast ka arī nav īsti laimīgi!Redz koks divi gali!!!Vajag laikam nedaudz no visa!Ja atzinību,tad no bērniem,mīlestību no mīļotā.Katrā gadijumā ir varianti!!!

Tiekšanās pēc slavas un atzinības spēj nogalināt gan mīlestību, gan draudzību. Šīs teksmes piemīt egoistiskiem cilvēkiem, kur parasti nezin, ko nozīmē mīlēt citus, bet ir spējīgi mīlēt tikai sevi. Tiecoties pēc slavas parasti cenšas kompensēt sevī kādus trūkumus.