Aizdomājos....Patiesībā situācijas ir tik dažādas. Ir tās reizes, kad valda vienīgi emocijas, precīzāk- kaisle, bet ir arī tās reizes, kad veselā saprāta daļa tomēr ņem pārsvaru....
Un vispār- cik daudz, līdz kam un vai vispār vajag cīnīties? Mazliet no tā, kas man patīk, nāk man tikai par labu  

Hm...laikam jau prātam ar uzvaru pār emocijām tā pašvaki....jo allaž ir bijis, kad prāts uzvar, tad viss tāfds pelēcīgs un bezgaršīgs...emocijas...tās ir mūsu dzīves garšvielas!!!!

Oi! Tas ir smags jautājums. It kā jau vajadzētu uzvarēt prātam, bet manā gadijumā ir apmēram tā 5 pret 10 emociju labā.

es esmu emocionala,bet citreiz uzvar prats.50 uz 50

Emocijas ir mūsu rakstura izpausmes,cenšos lai saprāts šīm izpausmēm neļauj pāršaut pār strīpu.

Esmu cilvēks,kuru nokaitināt ir ļoooti grūti,taču ir lietas dzīvē,kas mani var burtiski "uzspridzināt"!Tad emocijas "iet pa gaisu""....Bet tas ir ļoti reti.
P.S.Saka,ka mākslinieki emocionāla tauta.....

Manas Banka no konkreta Balta nama parstavja ir Vienosanas,ka PSRS Valdibas sistemas laikos,sadalot pa dalam-sektoriem kopsumma iemaksat 178miljardus &-kas gala rezultata noklust Baikonur un kosmiskas petniecibas vajadzibam-ar Valsts strategiskiem merkiem,vai aizsardzibu-nekada sakara.

emocijas cilvēku padara vāju,tām nevar ļauties nopietnās,smagās dzīves situācijās

Es parasti pat necenšos cīnīties.Liktenis jau piespēlē šīs situācijas, tad kāpēc cīnīties? Vajag mesties visā ar galvu iekšā, un tad jau redz, kas sanāk.Visa mūsu dzīve ir risks, un tas asumiņš ir jāizbauda.Ja ko dari, tad uz pilnu banku, citādi jau garlaicīgi dzīvot!  

es spēju :)

Prāts nespēj manām emocijām turēt līdz...kā piemēram hokejs,tur emocijas noteikti dominē,var spēles laikā tādus saukļus izkliegt,ka pēcāk ir kauns...bet neba tāda nieka dēļ ies pa zemi vaļāties!