Ключевые слова: doma23287, mīlestība34034, Dzīve38617, attiecibas38711
Man šodien poētisks noskaņojums:::"""Dzīve ir kā labirints.Tu ej,un pēkšņi tas sazarojas.Mirkli padomājis,izdari savu izvēli un dodies taisni (vai pa labi....pa kreisi).
Pēc kāda laika Tu attopies tajā pašā sazarojumā un saproti,ka izvēle nav bijusi pareiza! Tavs dzīves ceļš turpinās maldoties pa labirintu,kas saucas Dzīve!"
Kāpēc piedāvā?Lai dzīve dzīvotos interesantāk!
Lai liktu mums visu laiku domāt, vērtēt, salīdzināt, pieņemt lēmumus, atbildēt par to sekām...Pa taisno vien- tad tak aiz garlaicības varētu prātā sajukt- kā no Dzemdību nama vai slimnīcas ārā- viss jau zināms.
Laikam tā ir pārbaude mums, sava veida dzīves eksāmens, esam dažādi un visi vienā virzienā nekad nedosies, dzīves beigās saņemam vērtējumu pēc savas nodzīvotās skalas.
Lai maldoties dzīves ceļos atrastu labāko variantu.
Lai neiesūnotu !
Lai neiesūbētu vienvirziena domāšanā, bet būtu izvēles tiesības ... un arī risks. Jo kas nedomā, namainās uz augšu un neriskē, tas arī nevinnē!!!
Var jau arī iet tikai taisni, bet ja neizmēģināsi, nezināsi vai bija vērts.....
Jāiet pa kreisi, pa kreisi....
Lai butu izvele kurp doties
Lai būtu izvēle, vai mēs to pareizo ceļu izvēlējāmies, to mēs saprotam diemžēl par vēlu...
Kas būtu dzīve bez izvēles iespējām , garš , taisns un apnicīgs ceļš .
ir tāds vecs gabals blūzā, saucas 'crossroads' - tur sātans cīnas par līkopa saglabāšanu ar cilvēka varēšanu un... sātans zaudē
Lai noturētu cilvēku uz trajektorijas. Domāt vajag, tad krustceles nepievils....
lai nebūtu garlaicīgi dzīvot...uznāktu apnikums...viss gluds,asfaltēts...ne akmentiņu...ne bedrīšu...bet krustceles,vai nu ļauj dzīvē ko mainīt sev vēlamā virzienā...jebšu atmet tevi atpakaļ,ja nepareizo ceļu pats izvēlējies...
krustceles ir nevis ik pa laikam, bet nepārtraukti - katram solim ir varianti (pa kreisi, pa labi...). Taisns ceļš ir tikai tiem, kam "klapes uz acīm".
Lai mees cilveeki uz briidi pastaaveetu un padomaatu ko un kaa dariit taalaak un kaa dziivot taalaak!
Kādu gadu jau tajās stāvu un nevaru izlemties!
Laikam beigās tāpat kā visi kas nezin ko grib dabūšu to kas paliks pāri!
Ako lai dara ja nevar izlemties? Neko ja sirds un veselais saprāts nevar vienoties!
DOMĀJU LAI MĒS NEIESLĪGTU PAŠAPMIERIMNĀTĪBĀ,LAIKU PA LAIKAM SAPURINĀTOS,NEKĻŪTU PAR TRULIEM BEZSMADZEŅU RADĪJUMIEM.
Man dzive parasti piedāvā divus ceļus ,ja netrāpi pa pareizo,tad dabū pa spārniem.
Kāpēc viņa ta dara ,es tiešām nezinu un nesaprotu .ko grib no manis liktenis?
No rīta aunu kājas,nezin ,kur vakars pienāks man.
....krustceles...jā, te nu mums ir jāpieņem lēmums, kur nogriezties...vai iet taisni..atkarībā no tā, kādu lēmumu pieņemam...cilvēks ir savas dzīves likteņa līdzveidotājs.., tā ir mūsu brīvā rīcība..un būtībā līdz ar to mirkli, kad izvēlamies pa kuru ceļu tālāk doties...mēs atceļam vai izraisam tālākos notikumus mūsu dzīvē...šaubos, vai vēlreiz nonāksim tajās pašās krustcelēs...tās noteikti jau būs citas krustceles, kur atkal mums būs jāizdara izvēle..balstoties uz iepriekšējo pieredzi..dzīve ir kā nosēta banānu mizām, nākas arī bieži paklupt ejot ...bet stiprs nav tas , kurš nekrīt, bet gan tas , kurš pakritis spēj piecelties un turpināt ceļu...
..nav nepareizu ceļu, jo varbūt ka tieši tas ceļš bija jāiet, kurš pilns grūtībām, lai iemācītos to, kas nav saprasts iepriekšējā ceļā.