Mēs taču to mainām ik mirkli...

kaada tam jeega? Vai tas dos drosiibas sajuutu bezruupiigi dziivot?

likteni neizmainisi...velu vai agri tas vienalga notiks, kaut cik to maini...

Pat ņemot vērā nejaušibas faktoru ,var modelējot situācijas un tās izanalizējot,noteikt
nākotnes TICAMĀKO situācijas iznākumu."Jo nākotni paredzēt,mums nav lemts,nav lemts..."Balstoties uz savu pieredzi mēs to tiešām,ar savu darbību,jau mainām ik brīdi....
Tīri retoriski-NĒ es nevēlētos mainīt,jo nākotne pienāks tik un tā,un man ir interesanti
vērot kā manas tagadnes darbības(cēloņi),ietekmē nākotni(sekas)...Īsāk sakot
patīk pats dzīves process...Lai arī pilns kļūdām....

..cad, tikai nesagrozi to nākotni par daudz!!! ...
lai nebūtu- gribēju kā labāk, sanāca kā vienmēr!

Es to sen jau esmu izmācījies un zinu,ka Tu sadegsi dzīvs virs zemes,pat jāaprok nebūs!...

   man arī vienmēr ir interesējis,kas mani sagaida nākotnē,bet pamainīt izdevies gaužām maz...viss tomēr notiek,tā kā tam ir jānotiek...vienīgais mēģinu būt uzmanīga kādās no kritiskām situācijām....ar galvu sienā neskrienu un par katru cenu,vairs neko necenšos mainīt...jo mana iejaušanās,kādā no situācijām,maina nākamo notikumu gaitu...un vai uz labo pusi...tas atkal cits jautājums...likteņa paredzēšana un pieņemšana audzina mūsu garu...un pa reizei pacietība,tiek dāsni atalgota...